Enciklopēdija ikvienam zinātkārajam!

            Enciklopēdijas nosaukums nāk no latīņu valodas encyclopaedia, kas savukārt cēlies no sengrieķu vārdiem ἐγκύκλιος παιδεία (enkyklios paideia). Enkyklios nozīmē 'apļveida, atkārtots, pamats', un paideia nozīmē 'izglītība, bērna audzināšana'. Tikai latīņu manuskriptu pārrakstītāju kļūdas dēļ šo divu vārdu vietā radās viens. Kopumā šos vārdus varētu tulkot kā 'pilnīgas norādes' vai 'pilnīgas zināšanas'. Enciklopēdija nozīmē zināšanu rakstisku apkopojumu.

Un tālāk?

   Pirmās enciklopēdijas kā pasaules zināšanu apkopojumi tika sastādīti jau Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Visvecākā līdz mūsdienām saglabājusies enciklopēdija ir Plīnija Vecākā “Dabas vēsture” (Naturalis Historia) 37 sējumos. Tā izdota 77.–79. g. Senajā Romā.  Termins “enciklopēdija” radās tikai 16. gadsimtā. Pirmais darbs, kas tika nosaukts par enciklopēdiju, iznāca 1517. gadā ar nosaukumu “Encyclopedia orbisque doctrinarum, hoc est omnium artium, scientiarum, ipsius philosophiae index ac divisio”; tās autors bija Johans Aventinus.

            Tiktāl būtu par enciklopēdijas nozīmi un rašanos. Tātad enciklopēdija jau kopš seniem laikiem ir apkopojusi vienuviet visu, ko cilvēki zina par pasauli un ārpasauli. Enciklopēdijas bieži vien aptver tikai kādu specifisku nozari, piemēram, medicīnas enciklopēdijas vai kaķu enciklopēdijas.

            Zvaigznes ABC jaunākā izdotā “Skolēna enciklopēdija” ir guvusi lielu popularitāti un plašu ievērību. Kā rakstīts uz aizmugurējā vāka: “Grāmata sniedz plašu informāciju un pilnīgu vizuālu priekšstatu par norisēm uz Zemes un Visumā, atainojot zinātnes sasniegumus, dabas un vēstures procesus.” Enciklopēdija ir sadalīta sešās daļās: Kosmoss, Zeme, Daba, Cilvēka ķermenis, Zinātne, Vēsture. Grāmatas beigās ir uzziņas, vārdnīca un rādītājs.

            Ar šo enciklopēdiju var atklāt, apskatīt, ceļot atpakaļ laikā un izpētīt. Tajā ir ne tikai skolēniem saprotamā valodā paskaidroti dažādi procesi un norises dabā, bet arī interesanti fakti, jaunākie zinātniskie atklājumi un lieliski labas kvalitātes detalizēti attēli. 

 Mēdz teikt, ka mūsdienās enciklopēdijas vairs nav vajadzīgas, jo visu jau var atrast internetā, tomēr šī nu reiz ir tāda enciklopēdija, kas apgāž šo maldīgo uzskatu. Protams, grāmatā nekad nevarēs ievietot tik daudz, cik visos interneta plašumos, bet enciklopēdijā informācija ir pārbaudīta un droša, tas ir uzticams avots. Enciklopēdija ir apkopojums par vissvarīgāko un būtiskāko, kas nereti pietrūkst plašajai interneta videi.

            Pirmajā (sarkanajā) nodaļā “Kosmoss” viss sākas ar Visuma uzbūvi, mērogiem, turpinās ar Lielo sprādzienu, prātam grūti aptveramiem galaktiku izmēriem, zvaigžņu dzīves atainojumiem, Mēness uzbūvi un noslēdzas ar kosmosa izpētes vēsturi un metodēm. Šajā nodaļā var gūt lielisku izpratni par Visumu, izpētīt un censties saprast to, ko visdrīzāk ar aci nekad realitātē neieraudzīsim. Vai zināji, ka vajadzētu 6000 gadus, lai saskaitītu visas Piena Ceļa zvaigznes (ar noteikumu, ka vienā sekundē saskaita vienu zvaigzni!)? Vai nojauti, ka augstākais vulkāns Saules sistēmā atrodas uz Marsa – 22 km (!) augstais Olimpa kalns? Vai vari piekrist pārdrošajam apgalvojumam, ka Zeme ir vienīgā planēta visā Visumā, uz kuras pastāv dzīvībai piemēroti apstākļi, ja tajā pašā laikā pieņem, ka Visums ir bezgalīgs?

             Otrajā (oranžajā) nodaļā “Zeme” iespējams noskaidrot visu par mūsu pašu planētu Zemi, apskatīt Zemi krāšņā šķērsgriezumā, izpētīt tās klimatiskās zonas un tektonisko plātņu kustības, izprast dabas norises un procesus Vai vari iedomāties, ka Zemes vidējā gaisa temperatūra ir 14 °C? Vai tev būtu drosme ieiet pasaulē garākajā alu sistēmā, kas ir 563 km gara? Vai zināji, ka okeāna dibenā ir atveres, no kurām paceļas dūmi?

            Trešajā (rozā) nodaļā “Daba” gūstams priekšstats un padziļinātas zināšanas par visiem dabas procesiem no dzīvības hronoloģiskas attīstības uz Zemes līdz pat mūsdienu dzīvajai pasaulei. Sākot ar augiem, bezmugurkaulniekiem, kukaiņiem līdz mugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem un putniem. Vari pabūt tuksnesī, lietusmežā, savannā un koraļļu rifā. Vari iepazīties arī ar dzīvniekiem-arhitektiem un metodēm, kā viņi veido savas dzīvesvietas. Vai esi kādreiz redzējis dinozauru, auga lapu, balto haizivi vai ziloni mātes cerībās šķērsgriezumā? Vai esi aizdomājies, kā redz suņi? Vai zināji, ka kādreiz Ķīnā dinozauru fosilijas uzskatīja par pūķu kauliem?

            Ceturtā (tumšzaļā) nodaļa “Cilvēka ķermenis” iedalās četrās lielās daļās: ķermeņa uzbūve, organisma darbība, kontroles sistēma un dzīves cikls. Visupirms var saprast, kas ir organisms, no kā tas ir veidots (šūnas uzbūves attēls vien atgādina mazu galaktiku!), īpaša uzmanība tiek veltīta skeletam, muskuļiem un ādai. Enciklopēdijā detalizēti var uzzināt par dažādiem organisma procesiem – par gremošanu, elpošanu, par asiņu nozīmi un cīņu ar mikroorganismiem. Aizraujoši tiek pastāstīts par dažādām kontroles sistēmām, par nerviem, par smadzenēm, par redzi, dzirdi, garšu un ožu un par hormoniem. Noslēdzošajā daļā “Dzīves cikls” skolēniem saprotamā valodā pavēstīts, kā notiek vairošanās, kā bērns attīstās dzemdē, kā pēc tam aug un kas ir gēni un DNS. Vai zināji, ka ikvienam no 5 miljoniem matiņu uz cilvēka ķermeņa ir savs atsevišķs muskulis? Vai vari iedomāties, ka sirds 5 stundas var palikt “dzīva”, ja ir izņemta no organisma? Vai spēj noticēt, ka viena sieviete ir dzemdējusi 69 bērnus?

            Piektā (zaļā) nodaļa “Zinātne” interesēs visus, kurus aizrauj lietu darbība un dažādas tehnoloģijas. Par vielām, atomiem un molekulām, šķidrām, cietām un gāzveida, par elementiem, reakcijām un materiāliem. Spēki. Kādus vien varat iedomāties: kustība, dzinēji, mehānismi, peldēšana, magnētisms, lidošana un gravitācija. Par enerģiju un par elektroniku. Galu galā par robotiem. Vai esi ievērojis, ka uguņošanā vispirms redzams raķetes uzliesmojums, bet pats sprādziens dzirdams tikai vēlāk, jo gaisma pārvietojas miljons reižu ātrāk nekā skaņa? Vai nojauti, ka termiskās izplešanās dēļ vasarā Eifeļa torņa augstums palielinās par 15 cm? Vai spēj iedomāties, ka pasaulē mazākais robots ir divreiz mazāks par punktu teikuma beigās?

            Sestā (zilā) nodaļa “Vēsture” aptver laikposmu no senās pasaules, kad Āfrikā pirms aptuveni 7 miljoniem gadu parādījās mūsu senākie senči, kas daudz neatšķīrās no pērtiķiem, līdz pat 21. gadsimtam. Šajā sadaļā var uzzināt par pirmajām pilsētām un senajām impērijām, par viduslaikiem un Krusta karu, par pasaules reliģijām. Par lielajiem atklājumiem, kas mainīja pasauli, par renesansi, kas vēl vairāk mainīja pasauli. Liela uzmanība tiek veltīta ne tikai Eiropai, bet arī Amerikai, Ķīnai un Indijai. Daļā par moderno pasauli var uzzināt par vergu tirdzniecības baiso vēsturi, par apgaismības idejām, par Amerikas Neatkarības karu un Franču revolūciju, par industrializāciju un par pasaules kariem. Vai zināji, ka ēģiptiešu strādnieku ikdienas atalgojums bija 10 klaipi maizes? Vai vari iedomāties, ka viduslaikos ieilguša aplenkuma laikā, kad pārtikas krājumi bija beigušies, pils aizstāvji ēda arī zirgus, suņus un pat žurkas? Vai spēj aptvert, ka 19. gadsimtā 7 gadi bija vidējais vecums, kad cilvēks (bērns) sāka darba gaitas?

            Uzziņu sadaļā ir zvaigžņu kartes, pasaules politiskā karte, valstu karogi, dzīvības evolūcijas shēma, dabas rekordisti, mērvienību pārvēršanas tabulas, kā arī pārsteidzoši vēstures fakti.

            Šī ir enciklopēdija, kas vajadzīga ikvienam mūsdienu cilvēkam. Enciklopēdija, kas pārsteigs ne vien skolēnus, bet arī viņu vecākus. Enciklopēdija ar lielo burtu!