Teju katru nedēļu pasaulē un Latvijā ir kāda "īpaša" nedēļa, kuras laikā uzmanība tiek veltīta kādam aktuālam jautājumam: lasīšanai, drošībai internetā, IKT prasmēm un citiem. Arī iZvaigzne, dodoties uz semināriem, cenšas skolotājus iesaistīt diskusijās par aktualitātēm. 26. martā sāksies e-prasmju nedēļa, bet pēdējās divās nedēļās vairāk uzmanības pievērsām radošumam (no 12. marta norisinājās radošuma nedēļas pasākumi).
Par radošumu mācību procesā diskutējām kopā ar semināru dalībniekiem Priekules vidusskolā, Tukuma 2. pamatskolā un Ventspils 2. pamatskolā. Skolotāji nereti saka, ka ikdienā nepieciešams aizpildīt "papīru kaudzes", tāpēc idejas, kā dažādot mācību procesu, nereti izplēn darbu gūzmā. Skolotāji uzskata, ka viņi klases priekšā bieži vien ir kā "aktieri un klauni", jo ir grūti noturēt skolēnu uzmanību. Skolēniem patīk darboties praktiski, viņiem nepatīk klausīties lekciju veida stundas, tomēr bieži ir situācijas, kad teorija ir "sausa un garlaicīga". Bez teorētiskām zināšanām nav iespējams veikt praktiskos un laboratorijas darbus.
Viena no skolotāju semināru vērtībām ir iespēja uzzināt, kā citi kolēģi risina dažādas situācijas. Pieredzes apmaiņa var iedrošināt skolotājus nebaidīties un riskēt izmantot vienu vai otru netradicionālāku mācību metodi, lai dažādotu mācību proecesu. Bieži vien skolotāji, sākot savu stāstu, saka: "Arī es sākumā baidījos...", taču uzdrīkstēšanās ir pierādījusi, ka risks ir attaisnojies. Tā, piemēram, vairāki semināros sastaptie skolotāji ir stāstījuši par mobilo telefonu izmantošanu stundās (balsošana, eksperimentu filmēšana vai fotografēšana), lai gan lielākoties skolotāji norāda, ka mobilo telefonu izmantošana stundu laikā skolās ir stingri aizliegta, un viņi to lietošanu atbalsta tikai ļoti retos gadījumos. Joprojām tehnoloģijas vairāk tiek uztvertas kā bubulis, kas mācību procesam traucē.
Izmantojot vairākas idejas no Džanni Rodari grāmatas "Fantāzijas gramatika" un Edvarda de Bono darba "Kā gūt radošas idejas", semināru noslēgumos spēlējām grupu spēli, kuras laikā, izmantojot attiecīgā temata terminoloģiju, grupai bija jārada stāsts, turklāt grupām nācās zibenīgi reaģēt, jo skolotājiem bija vairāki negaidīti "spēles" pārsteigumi. Lūk, viena no skolotāju grupām izveidoja šādu stāstu (izmantotie termini ir "biomasa", "laikapstākļi", "piesārņojums", "globālā sasilšana", bet, pirms stāsta nolasīšanas, grupa saņēma tā virsrakstu "Brauksim ar tīru elektrību!", tātad nācās stāstījumu variēt):
"Reiz dzīvoja biomasa, kura nevēlējās, ka viņu sauc par piesārņojumu. Viņa aicināja palīgā laikapstākļus: siltumu, mitrumu, salu. Ko darīt, lai viņu beigtu uzskatīt par piesārņojumu, kurš veicina globālo sasilšanu? "Mīļā, nebūs tev neko mainīt, jo skolā par tevi ir jāmācās!" "Labi, tad negribu būt biomasa, bet gribu braukt ar tīru elektrību!"" (Priekules semināra dalībnieku grupa)
Šādi it kā vienkārši un ātri realizējami radošie darbi skolēnos rada prieku, taču pats galvenais - arī it kā izklaidējošs darbiņš ir ar konkrētu mācību mērķi (šajā situācijā, protams, skolotājiem jāraugās, lai termini stāstījumā tiktu izmantoti atbilstošās situācijās). Lai veicas ikvienam radošu metožu un tehnoloģiju pielietošanā mācību stundās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru