2012. gada 7. marts ir pasludināta par World Read Aloud Day, ko brīvi varētu tulkot kā Vispasaules skaļlasīšanas dienu. Mērķis šīsdienas pasākumiem ir vienkārši un skaidri definēti: atgādināt, ka ikvienam ir tiesības lasīt, rakstīt un brīvi izteikties. Kāpēc šajā dienā jārunā arī par tehnoloģijām?
World Read Aloud Day ietvaros sabiedrībai tiek atgādināts, ka katram skolēnam ir tiesības uz pilnvērtīgu izglītību un pieeju grāmatām, mācību resursiem un tehnoloģijām. Vispārzināms ir fakts, ka lasītprasme ir viena no pamatprasmēm, lai ikviens indivīds veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, varētu strādāt, nopelnīt iztiku un apmierināt ikdienas vajadzības, spētu izteikties, nodarboties ar hobijiem, vārdsakot, dzīvot pilnvērtīgu mūžu. 2011. gada jūlijā Eurydice publicētajā pētījumā "Teaching Reading in Europe: Context, Policies and Practices", kura pilnā versija ir pieejams arī latviešu valodā, minēts, ka 2009. gadā aptuveni vienai piektdaļai (padomā - tie ir 20 %!!!) Eiropas skolēnu ir bijušas grūtības izmantot lasīšanu mācībām (šeit uzslavēti mūsu kaimiņi igauņi, kuri ir starp labākajiem lasītpratējiem Eiropā), bet lasītprasmes veicināšana ir visas sabiedrības uzdevums, izstrādājot un atblastot dažādas kampaņas. ES valstis ir apņēmušās panākt, lai līdz 2020. gadam skolēnu īpatsvars ar nepietiekamu lasītprasmi būtu zem 15 %, taču pašlaik tikai viena valsts - Somija - atbilst šim rādītājam (8,1 %).
Starptautiski veiktajos pētījumos ir pierādīts, ka ir cieša saistība starp dzīves apstākļiem un mājas vidi, tostarp pieaugušo līdziesaistīšanos mācību procesā. Jo izglītotāki un sociāli aktīvāki ir vecāki, jo lielāka varbūtība, ka arī bērnam būs labāka lasītprasme, jo vecāki ar augstāku ienākumu līmeni spēj nodrošināt kvalitatīvus resursus skolēna izaugsmei (sākot no grāmatām un beidzot ar tehnoloģijām un ārpusstundu aktivitātēm). Skolai un izglītības sistēmai kā tādai ir jābūt vidutājai, lai ģimenes un mājas apstākļi pēc iespējas mazāk atsauktos uz skolēna izglītošanās procesu, tas ir, ir jānodrošina tādi apstākļi, kas skolēnam nav pieejami mājās.
Pētījumi un aptaujas arī apliecina, ka ir izteiktas atšķirības starp dzimumiem lasīšanas un tehnoloģiju izmantošanas jomā. Meitenes ir aktīvākas lasītājas, bet pasīvākas tehnoloģiju izmantotājas, bet zēniem šīs tendences ir pretējas. Viens no labas lasītprasmes elementiem ir tekošas lasītprasmes apgūšana un teksta izpratne. Tekoša lasītprasme ir ļoti būtiska ne tikai garāku tekstu vai daiļliteratūras izpratnei, bet viselementārāko tekstu uztverei. Nereti vecāki saka, ka mācību viela ir pārāk sarežģīta, aizmirstot par to, ka, iespējams, skolēns nevar izpildīt uzdoto, jo viņam trūkst raitas lasītprasmes, izpratnes par izlasīto tekstu vai gluži vienkārši elementārs vārdu krājums, kas nepieciešams konkrētā teksta izpratnei. Tas ir vienlīdz būtisks priekšnoteikums, lai atrisinātu gan matemātikas uzdevumu par noliktavā ievestajām skrūvju tonnām, gan dzejoli ar bagātīgiem epitetiem un metaforām. Diemžēl Eurydice pētījumā atzīmēts, ka Latvijā izglītības satura dokumentos tiek maz runāts par teksta izpratnes stratēģijām, lai gan praksē teksta izpratnes uzdevumi tiek izmantoti ļoti bieži (sk. pētījuma 57. lpp.).
Šeit lieti noder atgādīnāt, ka arī tehnoloģijas ir saistītas ar labām lasītprasmes iemaņām. Interaktīvus mācību materiālus nevar veiksmīgi un pilnvērtīgi izmantot, ja skolēniem trūkst šo iemaņu. Iedomājieties spēlei līdzīgu uzdevumu, kura nosacījumā ir minēts, ka "jāsašauj" tikai tie apgalvojumi, kas ir nepareizi. Mūsu pieredze liecina, ka skolēni, ieraugot šādu uzdevumu, neiedziļinās tā nosacījumos, un automātiski pieņem, ka "jāšauj" ir pareizie apgalvojumi. Diemžēl tas liecina arī pas skolēnu zemo spēju koncentrēties darba izpildei. Līdzīgi ir arī uzdevumos, kuros ir jāieklikšķina "jā/nē" atbilde - ja skolēns neizprot jautājuma būtību, grūtības rodas pat visvienkāršāko uzdevumu izpildē. (iZvaigzne novērojumi pamatojas uz interaktīvajos mācību materiālos dabaszinībās 5.-6. klasei (2 DVD) un fizikā 10. klasei iekļautajiem tekstiem un uzdevumiem).
Ir virkne paņēmienu un stratēģiju, ko var sekmīgi izmantot lasītprasmes pilnveidošanai. World Read Aloud Day ietvaros ikviens tiek aicināts lasīt skaļi, lasīt kopā ar bērniem mājās un skolās. Stāstu stāstīšana paplašina vārdu krājumu un radošās spējas (virkni vienkāršu, labi aizmirstu, bet zināmu stratēģiju kopumu ikviens vecāks un pedagogs var "aizņemties" no "Fantāzijas gramatikas"). Te gan jāpiebilst, ka vairākos mācību priekšmetos nemitīgi nākas apgūt specifiskus terminus, kur "stāstu stāstīšanas" stratēģijas var nedarboties, taču arī akadēmiskās valodas pilnveidošana ir būtiska. To var panākt, konstanti lietojot attiecīgos mācību priekšmetos un tādējādi skolēnos nostiprinot šo jēdzienu izpratni.
Mūsdienās digitālajiem pilsoņiem - skolēniem - arvien vairāk tekstu nākas lasīt tiešsaistē. Kā atzīmēts Eurydice pētījumā (sk. 95. lpp.), tad šādu tekstu lasīšanai nepieciešamas vairāk prasmju nekā papīra tekstu lasīšanā, tomēr ne vienmēr mūsdienu pedagogi ir gatavi vai ir apmācīti izmantot metodes, kas pilnveido šādu tekstu lasītprasmi. Pētījumā atzīmēts, ka Latvijā ir izstrādātas stratēģijas un skolotājiem ir jāprot iemācīt skolēniem atrast informāciju tiešsaistē. Diemžēl iZvaigzne grupas novērojumi, vadot seminārus skolotājiem dažādos Latvijas rajonos, liecina par pretējo - proti, skolotājiem pašiem trūkst zināšanu, kā izmantot tiešsaistes resursus un kā iemācīt skolēniem atrast nepieciešamo informāciju (tātad praksē valsts izstrādātie normatīvie akti nedarbojas).
Prasmīgi izmantojot jaunos medijus - datorus un citas ierīces, uz kurām var apvienot tekstu, audio, video, animācijas, attēlus - var ieinteresēt skolēnus lasīšanā un veicināt lasītprasmes uzlabošanos (par to sīkāk šī pētījuma 109. lpp.). Nav noslēpums, ka skolēni lasa informatīvus rakstus interneta vietnēs, sazinās ar draugiem sociālajos portālos, raksta e-pastus, emuārus un īsziņas (arī tā ir lasītprasme), turklāt viņu uzmanību ir vieglāk noturēt, piedāvājot tādus rīkus, kas viņus patiešām interesē, bet tādas neapšaubāmi ir tehnoloģijas. Lasītprasmes veicināšanā ar tehnoloģiju palīdzību ļoti daudz var dot vecāki. Eurydice pētījumā uzsvērts, ka "elektronisko mediju iekļaušana lasīšanas izglītības saturā varētu ievērojami veicināt pusaudžu interesi par lasīšanu" (129. lpp.). Jāatceras gan, ka nereti tehnoloģijas tiek vainotas rakstītprasmes kritumā, lai gan šis vēl ir mazpētīts jautājums.
World Read Aloud Day ietvaros iZvaigzne aicina visiem būt aktīviem un lasīt. Lasīt gan kopā ar draugiem, skolēniem, vecākiem, gan vienatnē; lasīt gan daiļliteratūru, gan avīžu rakstus; lasīt gan drukātās grāmatas, gan e-grāmatas; lasīt savam priekam un lasīt, lai izpildītu uzdevumu tiešsaistē. Lasīšana padara cilvēku gudrāku, tāpēc pilnveidot savas prasmes nekad nav par vēlu. Sāc jau ar šodienu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru