Mācīšanās tiešsaistē: par un pret

Mācību process pamatu pamatos nav mainījies jau gadu tūkstošus: joprojām ir Skolotājs, kuram pieder Zināšanas, kuras tiek nodotas Skolēniem. Mainās tikai mācību forma un pieejamie līdzekļi zināšanu nodošanai un gūšanai. Mainās arī izpratne par Skolu - vietu, kurā notiek zināšanu apmaiņa. Arvien vairāk tiek runāts par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā un mācīšanos tiešsaistē (ar to šajā diskusijā saprotot gan mācību kursus un lekcijas, kas notiek tiešsaistē, gan iespēju iegūt mācībām nepieciešamos materiālus). Pirms izsakām kritisku viedokli par mūsdienu digitālās paaudzes atkarību no nepārtrauktas vēlmes būt tiešsaistē un gūt informāciju par notiekošo, atcerēsimies, ka viens no Platona akadēmijas (dibināta ap 387 g.p.m.ē.) mērķiem bija pulcēt kopā cilvēkus (tiesa gan, turīgus), kas diskutēja un apmainījās zināšanām, tātad to var dēvēt par sava veida sociālā tīkla pirmssākumu. Taču kādi gan ir būtiskākie "par" un "pret" mācībām tiešsaistē?

"Par" mācībām un materiāliem tiešsaistē

1. Ja materiāli (jebkādā to formātā - audio, video, animācijas, spēles, uzdevumi, apjomīgākas lekcijas un kursi utt.) ir pieejami tiešsaistē, tad mācību process var būt autonoms, tas ir, skolēns (students, jebkurš interesents) ir atkarīgs tikai no tehniskā nodrošinājuma. Stindzinošs sals un atceltas mācības skolā? Ilgstoša slimība? Sporta nometne un kavētas mācības? Šajos gadījumos veiksmīgi izstrādāti mācību līdzekļi, kas pieejami internetā, var aizkavēt "zināšanu robu" rašanos.

2. Patstāvīga mācīšanās var noderēt skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības (piemēram, nepieciešams ilgstoši un lēnām atkārtot un nostiprināt mācību vielu), dzirdes vai runas traucējumi, turklāt ne visiem patīk atbildēt klasesbiedru priekšā (nereti pat skolēniem ar ļoti labām zināšanām ir psiholoģiska barjera runāt auditorijas priekšā, tomēr liela daļa tradicionālo apmācību formu ir šādā veidā, tostarp arī grupu un pāru darbs). Skolēni parasti var veltīt ilgāku laiku atbilžu sniegšanai, tās pārdomāt, pārskatīt materiālus. 

3. Tiešsaistē parasti ir pieejami daudzveidīgāki materiāli nekā tos iespējams izmantot skolā stundu laikā. Strādājot ar šādiem materiāliem skolēni nereti apgūst arī jaunas tehnoloģiju izmantošanas, kā arī meklēšanas un atlasīšanas prasmes.

4. Vecāki var iesaistīties skolēnu mācību procesā ne tikai kontrolējot skolēnu paveikto, bet arī aktīvi iesaistoties resursu atlasīšanā. Jāatceras, ka daļa tiešsaistes resursu ir par maksu, tāpēc vecāku līdzdarbošanās un situācijas izpratne ir obligāts nosacījums, turklāt ir tādas resursu krātuves, kuru piekļuvei tiek prasīta vecāku (aizbildņu) piekrišana.

5. Kādam tas var izklausīties smieklīgi, taču tiešsaistē (visbiežāk) nevienu neinteresē, kas tev ir mugurā un kā tu izskaties:) Melnā nagulaka ar sarkanajām sirsniņām vai nošļukušās džinsenes ir tikai un vienīgi tava darīšana, par to tevi nesoda neviens! Sēdi un mācies kaut vai pidžamā ar rakstainu šalli ap kaklu!

"Pret" mācībām un materiāliem tiešsaistē

1. Motivācija, disciplinētība, gribasspēks, spēja izvirzīt prioritātes un vēlēšanās atrast laiku, lai patstāvīgi strādātu ar pieejamajiem materiāliem bieži vien ir to faktoru trūkums, kas kavē sekmīgi apgūt mācību vielu. Reizēm tā gribas papļāpāt un tikties ar draugiem klātienē, lai gūtu uzmundrinājumu vai atzinību, vai ne?

2. Tiešsaistē pieejamajiem mācību materiāliem ir jābūt kvalitatīviem un metodiskā ziņā precīzi izstrādātiem, lai mācīšanās noritētu veiksmīgi. Kā izvērtēt un zināt, ka pieejamie materiāli ir pareizi? Veic pavisam ātru un "nesāpīgu" eksperimentu - ieraksti meklētājā vārdus "planēta Plutons". Visticamākais, ka tu saņemsi ierakstus, kuros minēts, ka "Plutons ir pundurplanēta", ierakstus, kuros Plutons ir planēta, dažos redzēsi "Plutons", bet citos - "Plūtons". Uzmini nu, kā tad ir patiesībā? Ir liela daļa skolēnu, kuriem ir nepieciešama skolotāja aktīva iesaistīšanās mācību vielas skaidrošanā un precizēšanā.

3. Ne visiem un ne visur ir pieejams vienlīdz labs tehniskais nodrošinājums un, piemēram, interneta sakari.  Arī iespējas risināt tehniskās problēmas attālinātās mācībās var būt traucējošs faktors. Reizēm arī pieejamo mācību resursu izmantošana var būt ķēpīga padarīšana, ja nav kāds, kas nekavējoties var paskaidrot, kā kas darbojas vai kā uzdevums ir jāpilda.

4. Ne vienmēr materiāli ir bezmaksas. Arī tiešsaistes materiālu izmantošana ir mācību process (visi zinām, cik grūti ir pārvarēt slinkumu), tā nav izklaide. Un galu galā - cik tad ilgi varam nosēdēt pie datora vai kaut ko pētīt mobilā telefona ekrānā? Stīvi pleci, sāpoša mugura, nogurušas acis arī ir tie iemesli, kāpēc skolēni saka "nē" mācību resursiem tiešsaistē.

5. Ir daļa skolotāju un vecāku, kuri uzskata, ka mācību procesam jānorisinās tradicionālā formātā, tādēļ skolēniem zināšanas jāgūst no skolotāja stāstītā, mācību grāmatām un līdzekļiem un praktiskas darbošanās. 

Noslēguma vietā

Latvijā mācību resursi tiešsaistē ienāk pakāpeniski, taču ir skolēni un skolotāji, kuri aktīvi izmanto gan Latvijas uzņēmumu un entuziastu izveidotos materiālus (starp pēdējā laikā jaunākajiem, taču interesantākajiem projektiem jāmin "Mācību video", starp biežāk izmantotajiem - Uzdevumi.lv vai DZM materiāli, kas paredzēti skolēniem, tiesa gan, no šīs vietnes daļa resursu ir pieejami tikai reģistrētiem E-klase lietotājiem, taču jāatceras, ka ne visas skolas un ne visi skolēni ir šī portāla lietotāji, tādējādi to izmantošana tiek ierobežota, par to lasi šeit), gan svešvalodās pieejamos, tādējādi dažādojot mācību procesu.

Aicinām ikvienu interesentu iesaistīties diskusijā, komentāros minot "par"  un "pret" tiešsaistē pieejamajiem mācību resursiem! Vai tu izmanto tiešsaistē pieejamos mācību resursus? Kāpēc "jā" vai "nē"? Vai vienmēr esi saņēmis/-usi cerēto? Vai nākotnē (pat ne tik tālā!) tu būtu gatavs/-a gūt zināšanas no virtuālā skolotāja "mutes"?