2012. gada 7. septembrī Rīgā vienas dienas vizītē ieradās Eiropas Izglītības apgādu asociācijas (European Educational Publishers Group, EEPG) direktors Prebens Spats (Preben Spath) un EEPG valdes priekšsēdētāja Maire Tenna (Maire Tanna) no Igaunijas apgāda Koolibri. Viņu vizītes mērķis bija klātienē iepazīties ar pašreiz Latvijā iecerētajām reformām izglītības jomā, kas attiecas arī uz mācību grāmatu izdevējiem, kā arī preses konferencē izklāstīt, kā dažādās Eiropas valstīs notiek mācību līdzekļu, tostarp arī digitālo, nodrošināšana un finansēšana.
Preses konferencē piedalījās arī Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga, izdevniecības RAKA galvenais redaktors Vilnis Purēns, kā arī Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka. Diskusijas sākumā par mācību grāmatu finansēšanas modeļiem P. Spats minēja, ka Eiropā vienīgi Grieķijā valsts skolām mācību grāmatas nodrošina valsts izdevniecība, jo privātie uzņēmēji var savas veidotās mācību grāmatas piedāvāt tikai privātskolām. Pārējās Eiropas valstīs ir brīvā tirgus situācija un ikviens izdevējs ir tiesīgs piedāvāt autoru izveidotās mācību grāmatas, darba burtnīcas, metodiskos līdzekļus, papildmateriālus. Ir dažādi veidi, kā skolas iegādājas materiālus: tas var būt kā tiešs pasūtījums no grāmatnīcām, gan konkrētam reģionam veidota grāmata. Pārsvarā visās valstīs pamatskolai mācību grāmatas ir bez maksas, tostarp arī darba burtnīcas. To savā runā jo īpaši uzsvēra Maire Tenna, sakot, ka Igaunijā līdzās valsts piešķirtajam finansējumam ir arī pašvaldību dotais finansējums. Igaunijā turklāt nereti tiek veidoti divi paralēli vienas grāmatas varianti, tas ir, mācību grāmata, kurā var rakstīt iekšā, vai arī atsevišķa grāmata uzdevumu veikšanai.
Gan P. Spats, gan M. Tenna jo īpaši uzsvēra, ka Igaunijā jau trīs gadus nav mācību grāmatu apstiprināšanas sistēma, kas esot ļoti veicinājis mācību grāmatu kvalitātes un arī konkurences celšanos, jo skolotāji ir tie, kas izvēlas, kādas mācību grāmatas izmantos savās stundās, taču viņi vēlas izmantot tikai labāko. Arvien vairāk un vairāk Eiropas valstīs notiek atteikšanās no mācību grāmatu apstiprinājumu sistēmām, par galveno kvalitātes mērauklu nosakot valsts izglītības likumos minētos priekšmetu standartus.
Arī A. Vanaga un V. Purēns uzsvēra, ka skolotājiem noteikti arī turpmāk jābūt iespējai izvēlēties atbilstošākās mācību grāmatas tieši viņu skolēniem, jo skolēni ir ļoti dažādi, tāpēc vienas universālās pamatgrāmatas izveide nebūtu atbalstāma.
Visi klātesošie atzina, ka skolā ir ienākušas tehnoloģijas un tās nekur nepazudīs, jo šodienas skolēni pieprasa dažādas mācību formas. Savukārt skolotājiem ir nepieciešams atbalsts, lai gūtu zināšanas, kā dažādās ierīces izmantot. Runājot par Dānijas pieredzi, P. Spats atzina, ka 1990. gadu sākumā Dānijā valsts veidojusi digitālos mācību materiālus, tomēr drīz vien secināts, ka visveiksmīgāk tos var piedāvāt tieši privātie uzņēmēji. Igaunijā digitālie materiāli vēl nav plaši izplatīti, jo neesot pieprasījums, taču visas izdevniecības esot gatavas reaģēt, ja skolas tādus prasīšot. Arī Igaunijā vērojams, ka skolotājiem trūkst zināšanu par tehnoloģiju izmantošanu sava mācību priekšmeta pasniegšanā.
Plašāku ieskatu notikušajā preses konferencē var gūt šeit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru