Vai zini, kādas vardes vari atrast Latvijā? Vai zini, kas pavasarī priecē tūristus Holandē un ar ko slavena ir Beļģija? Vai zini, kāpēc senie zemkopji ap 6000. gadu pirms mūsu ēras Čatalhjujukas pilsētā centās iegūt obsidiānu - augstu vērtētu izrakteni, kas atrodams pie tuvumā esošā apdzisušā vulkāna? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem ikviens pasaules izzinātājs var atrast šajās aizraujošajās grāmatās: "Mēs arī esam pasaulē", "Pasaules atlants kāpēcīšiem" un "Kā dzīvoja toreiz".
Mirdzas Kļavas grāmata ar Lilijas Dineres ilustrācijām Mēs arī esam pasaulē vēsta par Latvijā sastopamajiem rāpuļiem un abiniekiem. Zaļā varde, smilšu krupis, tritons, sila ķirzaka, glodene, odze, zalktis un purva bruņurupucis ir tikai daži no grāmatā aprakstītajiem dzīvniekiem. Tajā stāstīts gan par šo dzīvnieku augšanu, barošanos, gan par to nozīmi dabā un aizsargāšanos, turklāt katrs no pieminētajiem rāpuļiem un abiniekiem ir arī uzzīmēts.
Vai zināji, ka pat vismazākajiem kurkulēniem pašiem ir jārūpējas par savu pārtiku - jāmeklē tik sīciņi augi un dzīvnieki, kuri saskatāmi tikai mikroskopos? Turklāt vardes nedzer, bet uzņem ūdeni caur ādu, tāpēc vasarā, ja sausā vietā atrod teju vai pusdzīvu, pusizžuvušu vardi, to var ielikt traukā ar ūdeni un tā ātri atžirgs. Savukārt čūsku indi izmanto arī dažu medikamentu izgatavošanai, taču ikvienam ir jāuzmanās no indīgajām čūskām, kuras ļoti ātri spēj pārsteigt nesagatavoto upuri ar kodienu pat 15-30 cm attālumā. Latvijā mājo tikai viens bruņurupucis - purva bruņurupucis. Vai zināji, ka purva bruņurupuča mazuļi ir tikai apmēram 20 milimetru gari? Turklāt grāmatā ir daudzi interesanti fakti par rāpuļiem un abiniekiem citās pasaules valstīs.
Pasaules atlants kāpēcīšiem ir aizraujoša grāmata tiem, kuriem patīk pētīt faktus par dažādām pasaules valstīm. Sākot no Ziemeļamerikas līdz pat Arktikai - te izlasāma teju visaizraujošākā informācija par mūsu planētu. Par krāsaino tērpu un karnevālu zemi Brazīliju, mesaju tautas māla kleķa mājiņām, ko ceļ sievietes, krāšņi tulpju zemi Holandi un izsmalcinātās šokolādes valsti Beļģiju, Drakulas pili Rumānijā, Turcijas pilsētu Stambulu, kas atrodas abās Eirāzijas daļās, Japānas nacionālo sportu sumo, mīlīgo lācēnu koalu, kas ēd eikaliptu lapas un var nogulēt pat 18 stundas no vietas, hongi - īpašo maoru sasveicināšanos ar deguniem un sniega blokiem būvētām iglām - tik daudzveidīgs ir "Pasaules atlants kāpēcīšiem". Pēti valstu karogus, mācies galvaspilsētas, uzzini, kādas naudas vienības ir katrā valstī un pārsteidz draugus ar īsta kāpēcīša zināšanām!
Kad esi iepazinis Latvijas abiniekus un rāpuļus un uzzinājis interesantus faktus par dažādām pasaules vietām, ir laiks ielūkoties senatnē un izlasīt grāmatu Kā dzīvoja toreiz. Tajā vēstīts par cilvēku dzīvi no aizvēstures līdz pat mūsdienām. Vai zināji, ka seno ļaužu mājām nebija logu, bet istabas bija šauras un bieži vien kalpoja kā noliktavas? Senajā Ēģiptē cilvēku dzīvē ļoti liela loma bija reliģijai, kā arī māņticībai, jo ļaudis ticēja, ka pat kaklā pakārts amulets spēj izārstēt slimības. Savukārt Senajā Romā cilvēki bieži mēdza iegādāties uzkodas un karstus dzērienus termopolijās - ēdienu veikalos. Vikingi bija ne tikai izcili kuģotāji, bet arī stāstnieki un mākslinieciski ļaudis, kuriem nepatika pierakstīt notikumus uz papīra, turklāt vikingi vēl tiek pieminēti kā varmācīgi, asinskāri un ļoti māņticīgi cilvēki. Un tā lappusi pa lappusei varam iepazīt dažādu tautu dzīvi un iztēloties, kā būtu dzīvot tajā vai citā laika periodā. Starp citu, raksta ievadā minēto obsidiānu senajiem zemniekiem vajadzēja, lai pagatavotu asus ieročus.
Lai aizraujoša lasīšana ikvienam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru